Vislielākā dāvana
Vislielākā dāvana
Pēc dažām dienām mazajai meitenītei jau apritēs divi mēneši, bet pirmo tikšanos ar topošajiem vecākiem atceros kā vakar notikušu! Topošā māmiņa izstaroja mieru un ļaušanos, savukārt topošais tētis neslēpa bažas un uztraukumu gan par savu sieviņu, gan par gaidāmo meitiņu. Viņi abi tik ļoti vēlējās atrast drošāko un labāko veidu kā sagaidīt savu pirmdzimto meitiņu. Šī meitiņa bija īpaši gaidīta, jo pirms viņas atnākšanas vecākus uz īsu brīdi apciemoja divi eņģeļbērniņi.
Sākotnēji topošā māmiņa apsvēra domu par epidurālās analgēzijas izmantošanu dzemdību procesā, bet ejot cauri sagatavošanās procesam, viņa atrada sevī ticību, ka viņa pati varēs! Topošie vecāki īpaši parūpējās gan par dzemdību atbalsta komandu, gan dzemdību vietas un veida izvēli. Meitiņas dzimšanas dienā tika ielūgts ne vien topošais tētis, bet arī līgumvecmāte un dūla – viņi bija parūpējušies par pilnu atbalsta komandu! Par dzemdību vietu tika izvēlēta Ventspils slimnīca un māmiņa vēlējās sagaidīt savu meitiņu ūdensdzemdībās. Viņi mērķtiecīgi gatavojās Lielajai dienai un ļāvās. Lai gan māmiņa vairāk vēlējās, lai meitiņas dzimšanas diena iekristu aprīlī, mazā princesīte lēma savādāk un par savu dzimšanu sāka sūtīt signālus vien maija sākumā.
5.maija rītā topošie vecāki devās vien uz apskati pie savas vecmātes, bet ejot laukā saprata, ka tomēr jāgriežas atpakaļ. Jā, meitiņa nepārprotami ziņoja, ka vēlas nākt jau šodien! Sākotnēji kontrakciju viļņi nāca tā pamazām un nekur nesteidzoties, bet brīdī, kad dzimstošā mamma ļāvās notiekošajam, brīdī, kad topošais tētis savu sieviņu samīļoja, arī kontrakcijas bija klāt – spēcīgas, neatlaidīgas – tās nesa pa solītim vien vecākus tuvāk pirmajai satikšanās reizei ar savu meitiņu. Sāpes pieņēmās spēkā, un jau pēc dažām stundām varējām pārcelties uz Jūras zāli, kur māmiņa varēja veldzēties vannas ūdens viļņos. Protams, ūdensdzemdības nenozīmē, ka dzemdības nesāp, bet tas ir lielisks veids, kā pārvarēt sāpes vieglāk, kustoties kā nārai un bangojot silto vannas ūdeni no vienas malas uz otru. Mammas apņēmība, mērķtiecība, ļaušanās un pieņemšana tik ļoti palīdzēja viņai izdzīvot pat vislielākās sāpes un sagaidīt savu meitiņu. Topošais tētis līdzjūtīgi un spēcinoši atbalstīja dzimstošo Mammu un meitiņu. Tik mīļi, emocionāli, iejūtīgi, bet tai pat laikā spēcīgs atbalsts bija Tētis. Vecmāte Baiba Mincenberga tik neuzkrītoši, tik maigi un dabiski ļāva ritēt radību procesam – Mamma varēja pati vadīt savas dzemdības un izjust, ka viņa pati – tikai viņas pašas spēks un varēšana ļāva mierpilni meitiņai iepeldēt šai pasaulē pl. 16:22 un, apmetot ūdenī loku, tikt Mammai uz punča. Samērā reti dzemdības iesākas un norit dienas laikā, bet jauno māmiņu tas nepārsteidza, jo arī viņa pati bija dzimusi pēcpusdienā!
Dieva svētību un mieru jums visiem trim ik dienas!
Patiesā pateicībā un mīlestībā,
Jana
2016.gada 29.jūnijā
