Iedvesmojošs, spēcīgs, brīnišķīgs ceļš uz mājdzemdībām!
Aleksandra, paldies, ka varēju būt ar Tevi Tavā ceļā un sagaidot Tavu trešo dēliņu!
Bet tālāk, lai stāsta viņa pati!
"Sveikas topošās māmiņas!
Vēlos padalīties ar jums savā dzemdību piedzīvojumā...
Esmu 35 gadus veca māmiņa nu jau trīs puišeļiem (6 g.v., 5 g.v., 8 mēn.).Esmu ārste pēc izglītības, taču ar medicīnu vairs neesmu saistīta. Mūsu pirmais dēls ir dzimis Jūrmalas slimnīcā, otrais turpat, abi viņi ir nākuši pasaulē ``normālās`` dzemdībās, kā jau slimnīcā tas bieži notiek - abas dzemdības tika stimulētas.
Jau plānojot un sapņojot par trešo bērniņu, vēlējos dūlas atbalstu dzemdībās. Izvēlējos Janu kā savu Dūlu, jo man viņa likās saprotoša, sirsnīga un zinoša. Plānoju dzemdēt turpat Jūrmalā, taču pēc pirmās sarunas ar Janu, aizdomājos par to, vai ir citas alternatīvas, kur varētu laist bērniņu pasaulē.Kuldīgas slimnīca man likās pieņemams variants.Dzīvojam Tukuma rajona Zantes pagastā,tātad līdz Kuldīgai būtu tikpat tālu kā līdz Jūrmalai. Kamēr domāju, bija pienākusi nākamā tikšanās reize ar Janu, kuras laikā manī ierunājās mana sirdsbalss.Tā teica- Es vēlētos bērniņu sagaidīt tieši mājās nevis slimnīcā, bez steigas un domām par to,vai paspēšu aizbraukt...Prātā gan bija doma par to, ka tagad, 32 nedēļās, taču jau ir par vēlu kaut ko tādu uzsākt, mājdzemdībām būtu jāgatavojas rūpīgi, jānoskaņojas,vairākas reizes jāsatiek mājdzemdību vecmāte,lai saņemtu padomus un informāciju par to, kā pareizi dzemdēt mājās...Tagad atskatoties liekas smieklīgi visi šie sīkumi,jo neviens taču neko man nevar iemācīt vai pastāstīt,kā būs.Man kā sievietei un topošai māmiņai pati Daba palīdz,stāv klāt un sargā mani un manu bērniņu.Jāpaļaujas...un es paļāvos, ka viss būs labi,tieši tā, kā Daba to vēlas. Protams, es daudz lasīju un skatījos videomateriālus par mājdzemdībām,bet bija skaidrs,ka nevēlos braukt uz slimnīcu,lai veselu bērniņu laistu pasaulē.Slimnīca domāta slimniekiem.Mājas ir vislabākā vieta šim notikumam.No otras puses, es kā ārste zināju pārāk daudz,lai nebaidītos dzemdēt mājās, bez aparātiem, mediķiem, novērošanas. Arī attālums līdz tuvākai slimnīcai lika man uztraukties par drošību.Taču zināju, ka vecmāte mājas dzemdībās parasti ir tik ļoti kompetenta un pieredzes bagāta,ka neļaus dzemdību procesam iegriezties nepareizā virzienā!Pēc Janas ieteikuma sazvanījos ar Astrīdu Milleri,mājdzemdību vecmāti, kurai stādoties priekšā,gaidīju noraidījumu vai jautājumu,kāpēc es tik vēlu par kaut ko tādu iedomājos.Taču Astrīda bija ļoti pretimnākoša un saprotoša,tad sarunajām tikšanos Rīgā.Pēc Rīgas viņa bija atbraukusi pie mums uz mājām iepazīties.
Dzemdību piedzīvojums sākās dažas dienas pirms paredzētā termiņa,viss norisinājās tieši tā,kā biju iedomājusies.Sāpes sākās ap 10 no rīta.Pavisam pakāpeniski tās pastiprinājās, kļuva biežākas,garākas,tad uz kādu laiku apklusa,tāpēc vilcinājos saukt Janu un Astrīdu. Es nevēlējos neko steidzināt, vairāk gribējās būt šai mirklī un saklausīt Dabas balsi sevī. Ieslēdzu mūziku un apgūlos, sāpes turpinājās, tātad tas brīdis tuvojās. Zvanīju vecmātei, lai brauc. Janai arī zvanīju,kad nu jau biju pārliecināta, ka bērniņš drīz ieradīsies.Pirmā atbrauca Jana, pēc kāda laika Astrīda, tālāk laiku vairs neskaitīju, jo sāpes bija mani pārņēmušas. Vecmāte uzmanīgi apskatīja mani un teica, ka atvērums nu jau ir 8 cm,tātad palika pavisam nedaudz līdz bērniņu varēšu spiest ārā.Astrīda pārlieku neiejaucas procesā, tikai uzmanīgi mani vēroja.Dūla turpat blakusmierināja,atbalstīja un iedrošināja mani. Arī vīrs aktīvi piedalījās, mani fiziski atbalstot, kaut gan to nemaz nebiju paredzējusi.Dēliņš Gustavs ir nācis pasaulē pl. 2.00 naktī. Cik labi es un vīrs jūtāmies,ka esam mājās un nekur nebija jābrauc, ka varam visi trīs gulēt mūsu gultā.Arī vecākie brāļi likās priecīgi,ka mamma paliek mājās.Protams Astrīdai un Janai šī nakts nebija tik romantiska, kā mums,jo viņām bija vēl tāls ceļš jābrauc uz mājām rudens tumšajā laikā.
Divas lietas,kas mani pārsteidza sakarā ar manām trešajām dzemdībām-
Pirmā, ka šoreiz nebija neviena būtiska plīsuma, kurš būtu jāšuj, kaut gan pirmo un otro reizi cietu no plīsumiem.
Otrā lieta- uzreiz pēc bērniņa nākšanas pasaulē, vēlējos dzemdēt atkal, tik ļoti īpašs un svinīgs šis notikums man likās,pat neskatoties uz lielajām sāpēm.Biju nomākta, ka viss jau ir galā,un nākamo dienu pavadīju tādā patīkami skumjajā noskaņojumā,jo gribējas to atkārtot vēlreiz pavisam drīz.Nekad nebūtu domājusi,ka tas ir iespējams,jo dzemdējot slimnīcā,biju priecīga, kā ātrāk viss beidzās un vairs neatkārtojas.
Nākamājā dienā sazinājos gan ar Janu, gan ar Astrīdu,lai pastastītu,kā mēs jutāmies.Ar vecmāti vēl tikāmies te pat mājās dažas reizes.Viss beidzas ļoti skaisti un apbrīnojami patīkami, un,ja kādreiz vēl domāsim par bērniņu,tad noteikti laidīšu viņu pasaulē tieši mājās.
Cieņā,
Aleksandra"