Lai dzemdības piedzīvotu, nevis izciestu! - par bailēm no dzemdībām
Raksts laikrakstā "Talsu Vēstis"
Lai dzemdības piedzīvotu, nevis izciestu!
Kārtīgai, apzinīgai grūtniecei ir jābūt starojošai, laimīgai, apgarotai un, protams, harmoniskai! Viņa sajūt sevi, savu bērniņu, dzīvo harmoniskās attiecībās ar tikpat laimīgu topošo tēti, kā arī ir pilnībā gatava dzemdībām!
Viņai ir bail? Ko jūs! Ak, šī nežēlīgi perfektā mūsdienu pasaule! Bet kā ir patiesībā?
Sociālajos tīklos tiek ieliktas aizkustinoši burvīgas bildes no īpašas punču fotosesijas, tiek apmeklēti grūtnieču sagatavošanas kursi un uz daudzajiem garām skrejošajiem „Kā tu jūties?” ar smaidu tiek atbildēts „Paldies, es jūtos labi!”...jo, kā gan atzīt, ka topošo māmiņu nomāc te lielākas, te mazākas bailes, te izskaidrojams, te pilnīgi neatšifrējams satraukums, ka uzmācīgas domas atnāk pat nakts stundās un nedod mieru! Kā lai kādam uztic, ka baidos vai man pietiks spēka, ka baidos vai man viss izdosies, vai spēšu „savākties”, ka baidos par bērniņu – vai viņš būs vesels, vai viņš būs dzīvs, ka baidos... Šīs ne aicinātās, ne lūgtās domas mēdz būt daudz un dažādas. Citas ātri atnāk un ātri dodas prom, citas atnāk un maļas pa galvu, neliekot mieru, sējot šaubas un nedrošību.
Topošā māmiņa labprāt ar kādu dalītos savās bailēs un raizēs, bet jau atkal baidās...baidās, ka netiks saprasta - „Vai tad kaut kas nav kārtībā ar analīzēm, ka uztraucies?”, vai arī, ka tiks nesadzirdēta un pavirši mierināta - „Visas jau tiek galā. Tu arī tiksi. Viss būs labi.”; „Tajos laikos, kad es dzemdēju, tad vispār nekā nebija. Kas tad tagad ko satraukties!”, vai arī baidās saņemt pat kauninājumu - „Nedomā tik slikti. Tā domāt nav pareizi. Tā jau tu vēl ko ļaunu piesauksi! ”, vai arī saņemt neiespējamus norādījumus - „Esi laimīga. Domā labas domas. Esi mierīga!”. Protams, vēl ir komentāri – „Tu nedrīksti tā domāt! Tā tu dari pāri savam bērniņam!”. Nu raižu māktajai māmiņai vēl jātiek galā arī ar vainas sajūtu!
Baiļu iemesls jeb cēlonis, intensitāte, iespējamie risinājumi var būt daudz un dažādi. Katrai sievietei tas var būt individuāli. To ietekmē viņas personiskā gan dzīves, gan dzemdību pieredze. Nereti gaidot pirmās dzemdības, sieviete nejūt īpašas bailes vai uztraukumu, jo vienkārši nav pieredzes. Viņas var just bailes par nezināmo, kas viņu sagaida, bet parasti šīs bailes nav tik izteiktas, kā tas ir gadījumos, kad sieviete jau ir pieredzējusi vienas vai vairākas dzemdības.
Ko lai topošā māmiņa iesāk ar savām bailēm no dzemdībām? Kā no tām atbrīvoties? Vai tas maz ir iespējams? Vai varbūt ir iespējams tikai tās mazināt, bet pilnībā no tām atbrīvoties tikai tad, kad mazs, silts, slapjš bērniņš guļ uz krūtīm? Varbūt pat ir jāpaiet vairākiem mēnešiem pēc dzemdībām, lai 9 mēnešus krātais smagums nokristu?
Topošā māmiņ, nav tāda jēdziena justies „pareizi” vai „nepareizi”! Lai kādas būtu Tavas emocijas gaidīšanas laikā, tai skaitā bailes, pieņem tās! Atzīsti vismaz sev (ja ne citiem) - „Jā, es baidos par...”. Tas ir pirmais solis, lai bailes mazinātu! Pieņem sevi un savas sajūtas! Neuztraucies, Tu nedari pāri savam bērniņam – Tu māci viņam, ka dzīve mēdz būt dažāda! Tu vari viņam pastāstīt par ko baidies, ka mīli viņu un, ka meklēsi risinājumus, lai mazinātu šīs sajūtas!
Ko darīt ar emocijām?
1. Atpazīt emociju! Ieklausies sevī – nereti bailes mēdz maskēties kā dusmas, skumjas, pat kā agresivitāte. Arī pēkšņas veselības problēmas var izrādīties neatpazītas bailes. Godīgi „aprunājies” ar sevi!
2. Pieņemt šo emociju! Pieņem un mīli sevi ar visām savām emocijām! Jā, arī ar bailēm! Tev nav jājūtas vainīgai, Tev nav par to jākaunas!
3. Sākt risināt! Ja Tev veiksmīgi ir izdevies atrast baiļu patieso cēloni, brīnišķīgi! Tagad atliek vien meklēt iespējamos risinājumus kā tās novērst vai mazināt!
Atpazīstot savas bailes, nenoniecini pat vismazāko uztraukumu! Ja jūti, ka uztraucies par kādu „sīkumu”, tātad tas nav sīkums! Centies arī to risināt vai jau laikus parūpēties par to – piemēram, ja uztraucies, kas pabaros Tavu kaķi kamēr būsi slimnīcā, jau laikus sarunā draudzeni vai kaimiņieni, kas labprāt apciemos Tavu mīluli! Vai arī, ja atceries, ka pirmajās dzemdībās Tev sāpēja sasprēgājušās, sausās lūpas no elpošanas, jau laicīgi ieliec somā higiēnisko lūpu krāsu!
Meklējot baiļu patieso cēloni un iespējamos risinājumus, Tev var palīdzēt kāds, kurš patiesi sadzird Tevi, ļauj Tev runāt visu, kas sakrājies, kāds, kuru Tev nav bail nobiedēt. Tā var būt draudzene, tas var būt Tavs partneris, tā var būt dūla vai vecmāte – kāds, kuram uzticies, kāds, kurš nemetīsies Tevi tukši mierināt, bet gan būs pieņemošs un atbalstošs.
Dūla vai vecmāte var būt īpaši noderīgas, ja Tavas bailes saistītas ar dzemdību procesu vai ar medicīniskas dabas jautājumiem – nereti tieši informācijas trūkums vai mīti var radīt satraukumu un bailes! Runā par to ar speciālistiem, jautā iespējamos variantus un risinājumus, varbūt pat doties vizītē pie vēl kāda aprūpes sniedzēja! Uzdrīksties!
Tiek uzskatīts, ka visvairāk grūtnieču baidās tieši no fiziskajām sāpēm dzemdībās. Novērojumi liecina, ka dzemdētājām daudz vairāk sāp emocijas, kas piedzīvotas radību procesā – bailes, bezspēcība, nedrošība, nevis piedzīvotās fiziskās sāpes. Šo zinot, topošā māmiņa jau laikus var parūpēties par to, kas emocionāli viņu atbalstīs dzemdībās! Tas var būt topošais tētis, draudzene, vecmāte, dūla vai cita atbalsta persona! Svarīgi iepriekš pārrunāt ar atbalsta personu, ko Tu no tās sagaidi vai arī – ko nevēlies! Ja esi izvēlējusies līgumvecmāti un paļaujies tikai uz viņu, noskaidro jau laicīgi – cik daudz viņa būs Tev klāt, lai jau radību procesā Tev būtu zināms ar ko rēķināties! Izvēloties sev piemērotu atbalsta personu, Tu parūpējies par savu emocionālo labsajūtu radību procesā – tik ļoti būtisko aspektu, kas nepieciešams, lai dzemdības Tu piedzīvotu, nevis izciestu.
No dzemdībām baidās arī topošie tēti. Tajās ģimenēs, kuras dzīvo samērā tālu no dzemdību iestādes (1-1.5 stundu brauciena attālumā), topošie tēti nereti baidās par to vai lielajā dienā paspēs laikus nokļūt medicīniskā personāla aprūpē. Šeit var noderēt informatīvs atbalsts, kas tēti nomierinās un informēs par dzemdību norises gaitu. Tas palīdz!
Protams, topošos stipros un vienmēr varošos tētus mazliet biedē arī sava veida bezpalīdzība – kā gan viņš varēs savai partnerei palīdzēt? Vai viņš nebūs lieks vai pat netraucēs? Arī šeit lieliski noder pirmsdzemdību sagatavošanās kursi vai individuāla konsultācija, kuras laikā atklājas cik daudz atbalsta partneris tomēr var sniegt dzimstošajai mātei un bērnam!
Mazas meitiņas tētis Guntis dalās savā pieredzē par gaidību laiku un ar to saistītajām emocijām:
„Pirmsdzemdību konsultācija pie dūlas kliedēja bailes, ko radīja filmās atainoto dzemdību procesa stereotips, ka tas notiek lielā ātrumā, haotiskā steigā un pēkšņi. Tā kā gaidīju savu pirmo bērnu, tad mani biedēja šis stereotips. Taču dūla man izstāstīja visu no A līdz Z un nomierināja, ka pirmsdzemdību sāpes ilgst vairākas stundas un es neko nenokavēšu, atrodoties darbā vai ārpus mājas, ne sievas tuvumā. Guvu pārliecību, ka paspēsim visu bez nepārdomātas steigas. Tāpat guvu pārliecību, ka man ir liela nozīme bērna gaidīšanas laikā, dzemdībās un bērniņa aprūpē jau no pirmās dienas. Bērniņam un māmiņai ir jājūt, ka viņus mīl un atbalsta gādīga vīrieša plecs.”
Topošā māmiņa un tēti, lai jums mierīgs gaidīšanas laiks, lai jums drosme ieklausīties sevī, lai jums spēks sevi sajust!
