Zīdīšana nav reflekss — tās ir iemaņas, kas jāapgūst
Raksts laikrakstā "Talsu Vēstis"
Zīdīšana nav reflekss — tās ir iemaņas, kas jāapgūst
Māmiņas, kurām vajadzīgs atbalsts zīdīšanas procesā, to bez maksas var gūt pie konsultantiem. Palīdzība ir viena telefona zvana attālumā — sazinoties ar vecāku apvienību KKM pa tālruni 26617788, tiks piemeklēts zīdīšanas konsultants, kurš, ja tas vajadzīgs, var ierasties pie ģimenes mājās, lai atbalsts būtu efektīvāks. Talsu pusē vērts vērsties pēc atbalsta pie Janas Biezās (tālrunis 26373122).
Augusta sākumā tiek atzīmēta Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa. Zīdīšanas konsultante Jana Biezā jaunās māmiņas, kuras izvēlējušās savas atvases barot ar krūti, bezmaksas lekcijā atbalstīs un izglītos septembrī, bet pagaidām — maza daļa no tā, kas Janai sakāms, pieejama arī «Talsu Vēstu» tematiskās lappuses «Mans mazulis» lasītājiem.
«Sabiedrībā joprojām klīst nepareiza vai kļūdaina informācija par zīdīšanu, kas nereti noved pie tā, ka jaunās māmiņas, sastopoties ar zīdīšanas problēmām, sāk bērnu piebarot ar maisījumu, pat ja gribētu zīdīt pašas. Nevienu nenosodu, ja tas nesanāk, jo ļoti ticu, ka sieviete dara labāko, ko tajā brīdī spēj. Tomēr joprojām var dzirdēt ļoti daudz mītu par zīdīšanu, un man tajos ir grūti klausīties. Gadās, ka nekorektu informāciju sniedzis ārsts vai medmāsa. Kā tu viņiem neticēsi?» pieredzē, kas gūta, konsultējot jaunās māmiņas, dalās Jana.
Kāda mamma, kura grūtniecības laikā noklausījusies viņas vadīto lekciju, vēlāk pateikusies, atzīstot, ka ļoti noderējis brīdinājums — zīdīšanā var rasties dažādas problēmas, šis process var nebūt ļoti vienkāršs, bet tas ir normāli, un grūtības ir pārvaramas. «Svarīgi atcerēties, ka zīdīšana nav reflekss — tās ir iemaņas, kas jāapgūst, lai zīdīšana ne tikai izdotos, bet arī kļūtu arvien patīkamāka,» atgādina Jana.
Viņa pamanījusi, ka jaunās māmiņas bieži cieš no atbalsta trūkuma. «Ļoti nevietā ir, ja kāds pasaka: «Tev nesanāk, liecies mierā! Aizbraukšu pēc maisījuma!» Citreiz izšauba, komentējot: «Tev jau tās mazās krūtis…» Tas nokauj apņemšanos zīdīt. Mamma sāk šaubīties — varbūt daru bērnam pāri, mērdēju viņu badā? Tā vietā aicinu apkārtējos viņu iedrošināt, sakot: «Tev izdosies! Ja būs grūtības, mēs varam kādam jautāt padomu. Redzi, cik labi mazais paņēma krūti! Un, re, čurā — tad jau ir paēdis!» Var arī, pamanot, ka mammīte ir uztraukusies, kaut uz desmit minūtēm dot viņai iespēju iziet pastaigāties. Galvenais ir stiprināt sievieti jaunajā lomā. Atbalstītai un iedrošinātai, viņai noteikti viss izdosies,» pārliecināta Jana.
Pieprasījums veido piedāvājumu!
Atspēkojot mītu, viņa norāda, ka krūšu lielumam vai formai nav nekāda sakara ar mātes piena daudzumu vai kvalitāti. «Piena veidošanos galvenokārt ietekmē tikai divi faktori: pirmkārt, krūšu gali un areola tiek stimulēti, otrkārt, piens tiek iztukšots no krātuvītēm. Vajag zīdaini regulāri likt pie krūts, un piens būs! Pieprasījums veido piedāvājumu!»
Piena veidošanas procesu regulē hormoni — prolaktīns un oksitocīns. Pirmais atbild par piena ražošanu, bet otrs ļauj uzkrātajam pienam izdalīties. «Oksitocīns izstrādājas visos patīkamajos procesos, ko piedzīvojam. Tāpēc mammītēm iesaku zīdot iekārtoties ērti, nolikt tuvumā ko garšīgu, lai izjūtas būtu patīkamas, tad oksitocīna līmenis augs, un pieniņš plūdīs,» iesaka Jana. Te vietā būtu atcerēties principu, ka bērnu liek pie krūts, nevis krūti pie bērna! Citādi mammas, bērnam izdabājot, mēdz ciesties, ilgstoši atrodoties saspringtā stāvoklī, lai gan pareizi ir, ja ērti jūtas abi.
Jana uzsver, ka mātes piens ir daudz kas vairāk nekā tikai ēdiens. «Nesakiet, ka jums ir švaks uzturs, tāpēc nekā laba pienā nevar būt! Mīļās mammas, lai ko jūs ēstu, jūsu piens ir zelta vērts! Tas nekad nebūs salīdzināms ne ar vienu piena maisījumu. Vitamīni un minerālvielas, ko satur mātes piens, ir tieši tādā koncentrācijā, kā tas konkrētajā bērna vecumā nepieciešams, un tādos ķīmiskos savienojumos, kuri ārkārtīgi viegli uzsūcas bērna organismā. Vīrusu sezonā mātes pienā būtiski pieaug antivielu daudzums,» viņa zina teikt.
Krūtis ir gudras
Pirmajās bērna dzīves dienās Jana iesaka bērnu likt pie abām krūtīm pēc iespējas biežāk, sākot no otrās dienas arī miegainu bērnu modinot uz maltīti, ja viņš guļ ilgāk nekā divas trīs stundas no vietas. «Pat, ja pašai liekas, ka ar pirkstiem neko no krūts nevar izspiest, bērniņš ar muti pienu dabūs ārā! Viņam nav tik svarīgi paēst, bet gan saņemt kaut cik pirmpiena un sākt stimulēt mammas krūtis, dodot signālu, ka tām jāsāk ražot īsto pieniņu. Mammām vērts atcerēties — ja bērns ir aktīvs, kustās, prasa ēst un, jā, arī raud, — tas ir labi! Bērns var prasīties pie krūts 12 un vairāk reizes diennaktī (reizēm ik pa stundai vai pat biežāk!), tāpēc var šķist, ka piena nav pietiekami vai tas nav gana trekns, bet tā nav. Dažreiz mammas nesaprot — šo skaitīt par jaunu ēdienreizi vai iepriekšējās turpinājumu, ja pa vidu bijušas vien desmit minūtes? Bet kāpēc skaitīt? Ja esam dzēruši tēju 11.00, bet 11.25 jūtam, ka gribētos vēl, mēs taču sev nesakām: «Nu, nē, es taču nesen jau padzēros…» Lai bērniņš ēd un stimulē krūtis! Pirmie trīs mēneši pēc bērna piedzimšanas ir tādi, kuros gan mamma, gan viņas krūtis, gan bērns pielāgojas jaunajai situācijai. Krūtis ir gudras — pēc pieprasījuma tās sapratīs, cik piena vajag ražot,» iedrošina Jana.
Tā kā krūšu galos ir 10 000 nervu galu, nav brīnums, ka jaunā un iespaidīgā slodze tiem ir īpašs pārbaudījums. Zīdīšanas konsultante skaidro, ka brīdis, kad bērns, sākot zīšanu, satver krūti, var būt sāpīgs, tomēr nedrīkstot būt tā, ka sāpīga ir katra zīšanas kustība. Ja tā ir, visticamāk bērns nav pareizi pielikts pie krūts, par ko Jana regulāri pārliecinās, dodoties uz klātienes konsultācijām. Tomēr pareiza zīdīšanas poza ir svarīga ne vien tāpēc, lai mammai nebūtu jācieš sāpes, bet arī tāpēc, lai bērns būtu paēdis un pieņemtos svarā.
Tik bieži, cik bērns vēlas
Jana mudina bērnu zīdīt pēc pieprasījuma, ko var nolasīt pēc jaundzimušā knosīšanās, acu atvēršanas, galvas grozīšanas, mutes virināšanas un čāpstināšanas, rociņas vai drēbju zīšanas, bērna raudāšanu uztverot kā pēdējo signālu, kas jau liecina par mazulīša izmisumu. Te, protams, ne viens vien iedomāsies vēl kādu mītu: lai bērnu neizlutinātu, viņš liekams pie krūts ne biežāk kā ik pēc trim četrām stundām. Zīdīšanas konsultante iebilst: «Nav tiesa. Mazulīti jāliek pie krūts tik bieži, cik viņš to vēlas. Būdams vēl mātes vēderā, mierīgā, ierastā vidē, dzirdot māmiņas organisma trokšņus, atrodoties siltā, šaurā, noslēgtā telpā, mazulis ir zīdis dūrītes, pirkstiņus, nabas saites cilpas, rijis augļūdeņus — mācījies zīst un rīt. Pēc piedzimšanas, izjūtot diskomfortu jebkāda niecīgākā iemesla dēļ, mazulis cenšas tikt no tā vaļā. To var, nonākot ierastajā vidē. Vienīgā vieta, kur mazulis pēc dzimšanas var baudīt viņam pazīstamās izjūtas, ir mātes klēpī! Viņš pazīst piena un krūtsgala areolas smērvielas garšu un smaržu, kas līdzīga augļūdeņu garšai un smaržai. Tādēļ, izjūtot diskomfortu, mazulis raud vai meklē ar mutīti zīšanas objektu. Ideālā gadījumā viņu nekavējoties pieliek pie krūts. Mazulim kļūst silti, šauri, viņš dzird mātes sirdspukstus, elpu, vēdera burkšķēšanu, zīž un jūt pazīstamu garšu un smaržu. Ja tā notiek pastāvīgi, bērnam rodas pārliecība — kopā ar māmiņu viņš tiks galā ar visām savām problēmām.»
Objektīvi un neobjektīvi
Par to, ka bērns nav pietiekami paēdis, nevar spriest pēc raudāšanas. «Raudāšana ir bērna valoda, ar to viņš var vēlēties pateikt tik daudz ko! To nevar pateikt arī pēc zīšanas biežuma — zīžot bērns ne vien paēd, bet arī nomierinās, izbauda mammītes tuvumu, labsajūtu,» norāda Jana. Objektīvs rādītājs nav arī tas, cik piena mammai izdodas atslaukt, jo bērna mute pienu zīž efektīvāk. Arī piena krāsa neliecina par piena kvalitāti. «Diemžēl joprojām nākas dzirdēt, ka atslauktais pieniņš tiek vērtēts kā slikts, ja tas ir duļķains, zilgans, uz tā nenostājas tauki. Un tad mammai šķiet — ko gan labu viņa ar tādu pienu var bērnam iedot,» pamanījusi konsultante. Viņa atgādina, ka ir sievietes, kurām krūtīs uzkrājas vairāk piena, citām — mazāk, bet tas nenozīmē, ka vienām bērns paēdis labāk, otrām — sliktāk. Tāpat atšķiroties ātrums, kādā piens izdalās — dažām mammām tas šļācas ar strūklu, bet citām tek lēni, tomēr arī tas neko neliecina par piena daudzumu.
Dažkārt vecāki, uztraucoties, vai bērns apēd pietiekami daudz, sver viņu pirms un pēc ēšanas. «To darīt nevajag. Tas tikai rada nevajadzīgu stresu, jo, iespējams, mazais kādu dienu nepieņemsies svarā, bet citu — pieņemsies vairāk,» atgādina Jana. Šāda svēršana praktizējama vien tad, ja zīdainītis, piemēram, ir dzimis priekšlaikus un svēris mazāk par trim kilogramiem. Citos gadījumos vecāki savu uztraukumu var mazināt, sverot diennakts laikā iztērētos pamperus, jo vēdera izeja un tas, cik daudz reižu dienā viņš pačurā, ir objektīvāks rādītājs. «Dažkārt mamma apgalvo, ka viņai ir par maz piena, lai gan bērns daudz čurā un kakā! Viņa sadzird tikai raudāšanu un ievēro bērna biežo vēlmi zīst, ko noveļ uz piena nepietiekamību,» pieredzējusi Jana. Pētot bērna svara pieauguma dinamiku, jāņem vērā mazuļa kopējais veselības stāvoklis, iedzimtības faktori. «Piedāvājiet mazulim krūti, cik bieži vien viņš prasa, un neatņemiet, pirms bērns pats to palaidis vaļā. Mātes piens pārstrādājas ātri, tāpēc bērnam bieža zīdīšana nekaitē. Barojot bērnu ar krūti, viņu nav iespējams pārbarot,» viņa apgalvo.
Katrai sievietei citādāka pieredze
Ja piena tomēr nepietiek, ir vērts meklēt iespējamos iemeslus un spert soļus, kas vajadzīgi piena pavairošanai. To vidū var būt gan biežāka barošana, gan dienas ritma koriģēšana, vairāk laika veltot atpūtai. Jāpatur prātā, ka piens visu dienu nerodas vienādā daudzumā. Vislabāk tas veidojas un plūst nakts stundās un uz rīta pusi, bet visgrūtāk — vakarpusē. Lai nodrošinātu vienmērīgu piena plūsmu diennakts laikā, mammai vēlams kopā ar bērniņu pagulēt diendusu, jo piens labāk veidojas tieši miegā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi zīdīt bērnu arī naktī, jo tas nodrošina stabilu laktāciju un ir nepieciešams bērna attīstībai.
Konsultējot māmiņas, Jana pārliecinājusies, ka ik sievietei zīdīšanas pieredze ir atšķirīga. Šī iemesla dēļ pārrunājamo tematu vēl ir ļoti daudz, tostarp — kas samazina piena veidošanos; kas var bērnam likt atteikties no krūts; kā rīkoties, ja māmiņai ir sāpīgi, saplaisājuši krūšu gali, ja izveidojies piena sastrēgums vai nākas piedzīvot piena krīzi; ko darīt, ja sievietei nākas lietot medikamentus.
«Zīdīšana prasa laiku, enerģiju, pacietību, rūpes un atbalstu. Atceries, Tu neesi slikta mamma, ja Tev neizdevās! Veidot saikni ar savu bērniņu un mīlēt viņu vari ļoti dažādos veidos,» iedrošina zīdīšanas konsultante
