Dabisku dzemdību iespējamā recepte?
Vakar tikos ar kādu brīnišķīgu klienti, lai gatavotos viņas piektajām dzemdībām – šoreiz mājdzemdībām. Tikšanās gan izvērtās kā dzemdību ģenerālmēģinājums, bet šoreiz ne par to stāsts.
Kādā brīdī aizrunājāmies par to, cik bieži stacionārā iespējams piedzīvot dabiskas dzemdības bez ierosināšanas, stimulēšanas, epidurālās analgēzijas, utt., kā arī piedzīvot dzemdības, bet ne izciest tās kā šausmīgas mokas?!
Kliente jau vairākus mēnešus virtuāli seko līdzi vairāku (ap 80) marta mammu gaitām, pārdzīvojumiem, priekiem un bēdām un uzdeva man jautājumu – „Jana, kā Tev liekas cik mammām, kuras jau sagaidījušas savus mazuļus (tādu ir jau ap 20), ir bijušas dabiskas dzemdības?” Nodomāju pesimistiski ar cerību, ka tik traki jau nav un teicu - „Piecas kādas?” Un tomēr skarbā atbilde mani pārsteidza „Nē, neviena!!!” Ar šo dialogu manā atmiņā atausa frāze no kādas ļoti jaukas slimnīcas vecmātes – „Jana, nu es nesaprotu, kas notiek. Kad tā paskatās, redzu, ka praktiski no mēneša dzemdībām uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tās, kuras pašas tika galā (domāts – nebija medicīniski jāiejaucas)! Kas notiek – vairs neviena dzemdēt nemāk?”
Jā, patiešām – kas notiek?
Vakar ar klienti nonācām pie atziņas, ka viens no
svarīgākajiem faktoriem – ATBALSTA TRŪKUMS varētu būt pie vainas kamdēļ vēl joprojām
tik daudzām sievietēm (precizēju – lielajam vairumam) dzemdības nenorit
vienkārši dabiski, kā daba to iekārtojusi.
Kāds atbalsts nepieciešams?
Jā, partneris ir ārkārtīgi būtisks atbalsts dzemdējošai sievietei, bet ja abi – gan topošā mamma, gan topošais tētis ir apmulsuši, nedroši, nobijušies un neizprot notiekošo, cerētā drošības sajūta var neatnākt nedz pie viena, nedz otra.
Bieži pārlieku lielas cerības tiek liktas uz līgumvecmāti – ja reiz viņai maksāju – man būs viss atbalsts, kāds vien iedomājams, bet diemžēl ne vienmēr tā ir – vecmātei ir jādara savs darbs – jābūt nomodā par bērniņa dzimšanu. Jā, tas ir brīnišķīgi, ja nolīgstat līgumvecmāti, lai jūs jau iepriekš iepazītos, pārrunātu vēlmes un vienkārši neriskētu piedzīvot lieku satraukumu – nez, kas šovakar dežurēs?, bet tomēr jāatceras, ka vecmāte nesniegs nepārtrauktu emocionālu un fizisku atbalstu - viņa atnāks, apjautāsies, uzpasēs.
Nereti dzirdu cerības, ka drošības sajūtu sniegs slimnīcas personāls kā tāds – viņi vislabāk zinās, kas jādara, viņiem ir atbildība kā piedzemdēšu un, ja vajag iejaukties – tad acīmredzot, tā vajag. Sava patiesība tajā ir – personāls ir atbildīgi par dzimstošo mammu un bērniņu, un viņi darīs visu, lai abu veselība un dzīvība netiktu apdraudēta. Bet ļoti svarīgi ir atcerēties – tikai Tev un vienīgi Tev ir zināšanas kā laist mazulīti pasaulē. Pamatā tā ir Tava atbildība. Tas ir Tavs un Tava bērniņa lielais kopdarbs. Tikai Tu vari ar savu mieru un ļaušanos, apzinātību un atbildību laist viņu pasaulē dabiski.
Lai tas izdotos, Tev ir vajadzīgs atbalsts (tas nekas, ja ikdienā esi SuperSieviete ;) ), gatavošanās (trenēt prātu un emocijas, ne kačāt muskuļus ;) ) un izpratne par dzemdību norisi (lai nenāktos pie pirmajām sāpēm gaismas ātrumā nesties uz slimnīcu, kā to rāda filmās ;) ).
Dabisku dzemdību iespējamā recepte, ja Tavs mērķis ir doties pretī mierpilnām, spēcinošām dzemdībām (es nesaku nesāpīgām ;) ):
1. veidot izpratni par dzemdībām, apmeklējot dabisku dzemdību sagatavošanas kursus (piemēram, dūlām ir ļoti plašs nodarbību klāsts), kā arī izglītojoties no dažādiem avotiem – īpaši pievēršot uzmanību vai sniegtā informācija atbalsta sievietes spējas un varēšanu dzemdēt pašai (piemēram, ieteicama Lindas Rozenbahas grāmata „Gaidības un radības ar prieku”)
2. gatavoties emocionāli un iedziļināties savās sajūtās un emocijās – šeit lieliski var noderēt saruna/-as ar dūlu vai psihoterapeitu, lai tie palīdzētu noformulēt Tavas sajūtas, tādā veidā Tu spēsi pati izprast sevi – kas ir tas, pie kā Tev jāpiestrādā, kas ir tas, kas patiesībā Tevi nomāc vai neļauj pilnvērtīgi doties pretī dzemdībām u.c. – atbalstoša saruna sakārtos Tavas juceklīgās domas vai mazinās nedrošību.
3.parūpējies par dzemdību vietu un vecmāti – tas ir brīnišķīgi, ja vari finansiāli atļauties mājdzemdības vai nolīgt slimnīcā līgumvecmāti, bet, ja tas tomēr nav iespējams – Tu vari vismaz iepazīt tuvējās dzemdību nodaļas un sajust sevī, kur Tu vēlētos satikties ar savu bērniņu viņa Dzimšanas dienā – pirmajā un vienīgajā!
4.parūpējies par atbalsta personu, kura iedrošinās Tevi, mīļos, informēs, atbalstīs, nomierinās, paslavēs, uzmundrinās un būs NEPĀRTRAUKTI Tev blakus, kad vien to pati vēlēsies. Tev ir vismaz trīs izvēles:
1. tikai partneris
2. tikai dūla
3. gan partneris, gan dūla (BINGO!)
Jā, mana pieredze rāda, ka trešā izvēles iespēja visefektīvāk
nodrošina dzimstošās mammas vajadzības!
Nevari atļauties dūlu – ir daudz dūlu,
kuras ir tikai uzsākušas savas profesionālās gaitas un piedāvā atbalstu
dzemdībās BEZMAKSAS vai par simbolisku samaksu, un viņas to vien gaida, lai viņai
piezvanītu tieši Tu un vienotos par sadarbību! Interesējies šeit: http://www.dulas.lv/sakums/kontakti/. Vari atļauties maksāt? - meklē šeit savu dūlu: http://www.dulas.lv/izvelies/dulas/ Kā izvēlēties no visām vienu? : http://www.dulas.lv/izvelies/
Svarīgi! – pievieno savam dzemdību plānam visas 4 sastāvdaļas! Lai Tev izdodas!
P.S. Šo tēmu pārrunāju ar vīru un viņam uzreiz viss bija skaidrs ;D – „Nu ja – ja autoskolā iziet teorijas kursus, mācīties braukt bez instruktora tomēr nav reāli, kā arī paķert līdzi tikai kādu, kuram pašam nav tiesības, arī nav prāta darbs! Tas ir jāmācās! Gan dzemdējot, gan mācoties zīdīšanu!” Pat apstulbu par tik saprotamu skaidrojumu – jā, patiešām, tas ir tikai normāli un ļoti vajadzīgi - lūgt un saņemt palīdzību, atbalstu, stiprinājumu tik ļoti īpašā un emocionāli un fiziski piesātinātā dzīves periodā!
Lai Tev, topošā māmiņ, pietiek drosmes sākt gatavoties Lielajai dienai un pašai uzņemties atbildību! Es ticu, ka Tu vari!
Gods būt dūlai,
Jana
