23/07/2016 - satikšanās pēc pusnakts!
Šogad martā apritēs jau gads, kad pirmo reizi satiku Madaru. Viņas smaids izstarojās pa visu nodarbību telpu, un viņa tik ļoti atšķīrās no 20 citiem nodarbību apmeklētājiem – viņas smaids žilbināja, sildīja, iedrošināja. Nodarbības tika aizvadītas un pēc kāda laika saņēmu vēstulīti: „Sveika, Jana! Es neesmu droša, vai Tu mani atceries - mani sauc Madara, martā es apmeklēju Tevis vadītās, lieliskās divu dienu nodarbības Talsos, kas norisinājās Dūlu nedēļas ietvaros. Lieta tāda, ka esam iesoļojuši jau 30. nedēļiņā un gribot negribot arvien vairāk domas aizved pie dzemdību dienas. Protams, ka ļoti gaidu brīdi, kad satikšu savu mazulīti, bet pavisam nedaudz ir arī satraukums, jo bērniņš man ir pirmais un pilnīgi viss ir jauns un neiepazīts...Tāpēc vēlējos jautāt... (vai ir kaut mazākā iespēja, ka neesmu pieteikusies par vēlu?)... vai es varētu lūgt Tevi būt par manu Dūlu?”
Kā gan es viņu neatcerētos!
Jutos tik pagodināta, ka esmu izredzēta un ielūgta uz viņas bērniņa Dzimšanas dienu!
Tā mūsu sadarbība aizsākās. Tikāmies. Runājāmies. Iepazināmies. Smaidījām. Bijām kopā. Līdz pienāca 22.jūlijs – brīnumskaista vasaras diena. Dzemdības sākās ar kontrakciju sāpēm, kuras topošā māmiņa izdzīvoja mājās. Sazvanījās ar vecmāti, ar mani. Gaidīju. Gaidīju, kad Madara ziņos, ka varu doties pie viņas. Saulīte vēl nebija norietējusi, kad devos pie dzimstošās mammas. Viņa bija veikusi brīnišķīgu darbiņu, strādājusi, elpojusi, ļāvusies. Dzemdību aktīvā fāze jau bija klāt. Tā vietā, lai steigtos uz slimnīcu, jutām, ka drīzāk nepieciešams atelpas, miera, atpūtas un miega brīdis – tam arī ļāvāmies pat 2 stundas. Tad gan posāmies un pirms pusnakts jau bijām Ventspilī. Pa ceļam paķērām vecmāti Aiju un runājām, ka ūdens jau jāsāk laist dzemdību vannā. Sapnis par ūdensdzemdībām gan gāja secen, bet Madara par to nepārdzīvoja – viņai vissvarīgāk bija sagaidīt bērniņu veselu un stipru. Ne tik ilgi un jau 20 minūtes pēc pusnakts VIŅŠ bija klāt – ilgi gaidīts, brašs, skaists dēliņš! Madara, Tev tik lieliski viss izdevās, Tu tik Mīlestības pilni un sagatavoti laidi pasaulē savu dēliņu, Tu tiki pāri satraukuma brīdim ar paļaušanos un ticību, Tevī ir tik daudz spēka un Mīlestības!
Jaunais tētis jau drīz vien lepni, mīloši un maigi turēja savu dēliņu rokās, lai pirmo reizi ielūkotos viņa acīs, viņa vaibstos un nejaušajos smaidos!
Nakts pagāja mierīgi un sarunās līdz pat rīta gaismai!
Jaunas dzīves sākums. Dzīve nekad vairs nebūs tāda kā tā bija līdz šim.
Pateicos, ka
ļāvi būt klāt, pateicos par uzticēšanos, pateicos par Mīlestību un smaidiem,
pateicos, ka esi tik brīnišķīga un mīloša.
